image
 

Jaunumi

Psiholoģiskā diagnostika- kad un kam tā nepieciešama?

18.07.2014

    Ar psiholoģiskās diagnostikas palīdzību var izpētīt cilvēka psihes darbību, var izveidot vispusīgu cilvēka raksturojumu, var izpētīt atsevišķas jomas - intelektu, personību, attiecības ģimenē, laulāto starpā u.c.

     Tā bieži ir nepieciešama, lai citi speciālisti zinātu kā palīdzēt konkrētam cilvēkam. Īpaši nozīmīga tā kļūst, lai konstatētu kā atbalstīt bērna attīstību. Psiholoģisko diagnostiku bērniem bieži lūdz logopēdi, ģimenes ārsti, neirologi, psihiatri, pedagogi u.c. bērna attīstības speciālisti.

    Psiholoģisko diagnostiku veic klīniskais psihologs, kas ir speciāli apmācīts un tiesīgs pielietot savā praksē psiholoģiskās diagnostikas metodikas. Lai speciālists veiktu psiholoģisko diagnostiku, ir nepieciešams kādas personas pasūtījums jeb cilvēkam ir jāzina jautājums, uz kuru viņš vēlas, lai klīniskais psihologs atbild.

    Psiholoģiskā diagnostikā tiek izmantotas dažādas psiholoģiskās izpētes metodes atbilstoši vecumam – testi, aptaujas, bērniem uzdevumi spēļu veidā. 

    Ir ieteicams apmeklēt speciālistu, kurš ir sertificēts lietot Latvijā standartizētus testus. Tas nozīmē, ka klīniskais psihologs izmantos tādu metodi, kuras rezultātus var salīdzināt ar noteiktiem standartiem noteiktā vecuma grupā, atbilstoši Latvijas situācijai. Tieši šādu testu izmantošana speciālistam ļauj veidot ticamus secinājumus par cilvēka intelektu un personības jomu.

    Diagnostika ļauj konstatēt specifiskas psihes izmaiņas, psihes traucējumu raksturu un dziļumu, tāpēc psiholoģisko diagnostiku izmanto arī psihiatrijā.

Psiholoģiskās diagnostikas posmi:
1. Pasūtījuma noskaidrošana, klienta dzīves vēstures iegūšana. Psihologs var iepazīties ar medicīnisku un/vai sociāla rakstura dokumentāciju, lai izvērtētu atbilstošāko izpētes metodi.
2. Psiholoģiskās izpētes metodes pielietošana. Izpētes procesā patērētais laiks ir atkarīgs no izpētes mērķa. Pilnai psiholoģiskai izpētei, kas ietver gan intelekta, gan personības un emocionālās sfēras izpēti ir nepieciešamas aptuveni 4 – 5 stundas laika. Kādas konkrētas sfēras izpētei- nepieciešams laiks no 1 – 2 stundām.
Lai cilvēks nezaudētu spēju koncentrēties, psiholoģiskā izpēte tiek sadalīta vairākās daļās, lai nepārsniegtu pusotru stundu vienā tikšanās reizē. Strādājot ar bērniem, speciālists individuāli izvērtē nepieciešamo atpūtas paužu biežumu un ilgumu.
3. Psiholoģiskās izpētes rezultātu apstrāde, kad speciālists analizē izpētes rezultātus un tos apkopo rakstiskā atzinumā, ietverot rekomendācijas.
Cik daudz laika tas prasa ?
Viena cilvēka pilna psiholoģiskā izpēte priekš klienta prasa 4-5 stundas, priekš speciālista 7-10 stundas. Savukārt atsevišķu jomu izpēte prasa no 1,5 -2 stundām priekš klienta un 4-6 stundas priekš speciālista.

Kāds ir ieguvums?
Saņemot psiholoģiskās izpētes atzinumu, cilvēks saņem pētāmās jomas raksturojumu, kā arī konkrētus ieteikumus, kas ir jādara, lai attiecīgo jomu uzlabotu.
Attiecībā uz bērna intelektuālo vai personības izpēti, ieteikumi tiek sniegti pēc vajadzības gan vecākiem, gan skolotājiem vai citiem speciālistiem, kas nodarbojas ar bērna attīstību, ja tas atbilst pasūtījuma jautājumam.

Visbiežākie iemesli, kad vecāki lūdz veikt psiholoģisko izpēti savam bērnam:
• Nosūta iestādes – skola, bērnu dārzs, ģimenes ārsts, sociālais dienests, logopēds, psihiatrs, neirologs un citi speciālisti.
• Lai noteiktu bērna gatavību skolai.
• Ir sūdzības mācībās (lasīšanā, matemātikā u.c., par atmiņu, uzmanības koncentrēšanu).
• Ir sūdzības par uzvedību izglītības iestādē vai mājās.
• Radušās grūtības vecāku un bērnu attiecībās.

Kāpēc ģimenes ārsti nosūta veikt psiholoģisko diagnostiku?
• Bērns bieži slimo vai arī ārstam rodas aizdomas par psihosomatisku saslimšanu. Piemēram, veicot izpēti, nereti atklājas, ka slimošanas iemesls ir saspīlētas attiecības starp vienaudžiem vai ģimenē, vai arī ir paaugstināta spriedze mācību laikā.
• Bērns fiziski neattīstās atbilstoši vecumam – tādos gadījumos ir vērts noskaidrot arī intelektuālo attīstību.
• Vecāki sūdzas par bērna uzvedību.
• Ir kavēta valodas attīstība.

Kāpēc logopēds nosūta veikt psiholoģisko diagnostiku?
Lai saprastu kā darbojas bērna intelekts. Piemēram, var gadīties, ka bērnam ir vizuālās uztveres traucējumi, kādēļ bērns nespēj lasīt, varbūt bērnam ir darba atmiņas traucējumi, kādēļ bērns nevar iemācīties lasīt. Varbūt ir citi intelektuālās darbības iemesli, kuru dēļ ir apgrūtināta valodas uztvere, izpratne, lasīšana, rakstīšana, kurus precīzi noteikt var tikai apmācīts klīniskais psihologs.

Kāpēc psihiatrs nosūta veikt psiholoģisko diagnostiku?
Lai precizētu diagnozi, konstatētu psihes traucējumu raksturu un dziļumu.

Zemgales veselības centrā jau no jūlija pacientus pieņem
pieredzējusi
psiholoģe Baiba Blomniece-Jurāne.

Pieraksties pa tālruni  
630 84004  vai   ONLINE !